Alveja ir daudzgadīgs, liliju dzimtas augs ar gaļīgām, gar malu dzeloņainām lapām, un pēc izskata līdzinās kaktusam. Madagaskarā un Āfrikā alveja aug savvaļā, bet tās ārstnieciskās iedarbības dēļ alveja tiek audzēta arī ASV, Japānā un Vidusjūras reģionā. Daudziem cilvēkiem alveja ir istabas augs, kura ārstniecisko spēju dēļ – pat tāda kā miniatūra „mājas aptieciņa”.
Pie asfodelu (Asphodelaceae) dzimtas piederošā aloju (alveju*) ģintī zināms apmēram 350 – 360 sugu.
Farmācijas rūpniecībā izmanto tikai dažas no tām: kokveida alveju (Aloe arborescens), dzeloņaino (adataino) alveju (A. ferox) un tās hibrīdus ar A. africana un A. spicata, Barbadosas jeb īsto alveju (A. barbadensis, syn. A. vera), Perija alveju (A. perryi). Eiropas farmakopejas kontekstā medicīniska nozīme ir divām sugām – A. ferox un A. barbadensis. Alveja ir izplatīts istabas augs, kuru bieži vien audzē ne tik daudz tās krāšņuma, cik praktiska apsvēruma dēļ – dakteris vienmēr pa rokai.
Jaunumi
Alvejas dzērieni
